Veselīgākas dzīvošanas izaicinājums (2. daļa)

(lasīt ievadu)

No izaicinājuma laika pierakstiem (2. daļa)

Kas jādzer? Ūdens. Pēdējās 48h bijušas ļoti aktīvas. Bet tas ir labi – vairāk patērētu kaloriju, izdomātu domu un nostaigātu kilometru! Joprojām hantelītes ir manas draudzenes, ar cukurtrauku provokatīvās sarunās neielaižos (vismaz esot mājās!), bet šokolādes tāfelītes ir nosūtītas uz uzgaidāmo telpu, t.i. “no acīm prom, no sirds ārā”. Lielākais izaicinājums līdz šim ir ūdens dzeršana. Man negaršo ūdens. Jau kopš padomjlaikiem un pirmajiem neatkarības gadiem, kad katram Rīgas skolas bērnam kā svēts pienākums bija reizi gadā ar klasi braukt ekskursijā uz Siguldu, kur visi bērni priecīgi dzēra no pie-alu-avotiņiem, nekādi nesapratu (arī katru gadu!) – kā ūdens var šķist garšīgs. Bet jādzer ir! Tas ir veselīgi! Tas palīdz tam, tam un tam. Atkārtoju prātā teoriju, aizveru acis, aizspiežu degunu (vismaz vizualizēju, ka to daru!) un dzeru. Un paldies Dievam, par citroniem, dzērvenēm, zemenēm, apelsīniem, piparmētrām – pievienojot ūdenim, garša mainās. Priecājos arī par bērzu sulām – nav ūdens, bet tomēr veselīgi! Pēc vakardienas vingrošanas (izvēlējos jaunu programmu un treneri) gan sāp visas maliņas… Bet nepatīkamākais, ka plecā/mugurā savilkts kaut kāds muskulis, par kura esamību iepriekš pat nezināju. Joprojām šo visu uztveru kā veselību veicinošu, prieku nesošu un pavasarī iederīgu pasākumu… Un tieši tas mani iedvesmo pārējām dienām! Lai dzīvo dārzeņu plates, citronūdens, 1,5kg hantelītes, vārīta liellopa gaļa un citu iedvesmojošās ēdienbildes twitosfērā, sejgrāmatā…

Dārzeņēšanas prieks. Lai dzīvo dārzeņi! Lai dārzeņus uztvertu vēl draudzīgāk, noskatos kādus kadrus no VeggieTales. Sen dārzeņu sagatavošana un ēšana nav bijusi tik aizrautīga kā izaicinājuma dalībnieku neformālā satikšanās pasākumā – draudzenes pirms-došanās-uz-Londonu atvadu (vispār vārda “atvadu” vietā iederētos vārds “dārzeņu”) ballītē. Ar tikpat lielu aizrautību jāatver sirds dārzeņiem arī ikdienā! Un ik pa laikam jāpieķer sevi un citus, veicot nepārliecinātus un neveiklus soļus (tos savā starpā pārrunājām!), īpaši esot ārpus mājas, kad ierastās lazanjas, picas, burgeru, treknas krēmzupas vai pastas vietā jāpasūta salātus, liesu vārītu gaļu un vērtīgus graudaugus.

Ar dārzeņiem ekspermentējot jau sen atpakaļ, tiešāk – laukos pavadītajās bērnības vasarās, sapratu to apjomīgo variāciju, vitamīnu un garšu bagātību. Dārzeņu izaudzēšanas iespēju mums daudz. Arī savā “pilsētnieku zemes pleķītis laukos” ekspermentējām gan ar Latvijā nepopulāru dārzeņu audzēšanu, gan vadziņām, kurās ik pa metram savu debiju piedzīvoja dažādi garšaugi, t.i. daļa no Provansas iedzīvojās arī Vidzemes augstienē. Ja Tu pats esi sējis, ravējis, kaplējis, laistījis, novācis ražu, šķirojis un konservējis, kā gan varētu nemīlēt dārzeņus? Tā dārzeņmīla uz palikšanu!

Svaigu gaisu, lūdzu! Man tik ļoti patīk “dzīvot ar atvērtu logu”! Patīk, ka dzirdu tuvējos kokos dziedošos putnus, jūtu pavasara gaisu un dabas mošanās smaržu. Tā visa pietrūkst, kad jāstrādā centrā, kur ir plastmasas logi, mašīnu straumju piesārņotais gaiss un putekļi. BET, vingrot pie atvērta loga, lasīt grāmatu pie atvērta loga, dzert zāļu tēju, vērojot kaimiņus un garāmgājējus, pie atvērta loga. Nevaru bez tā atvērtā loga – arī ziemā, kad daudz mīnusu. Un pat vasarā, kad ļoti karsti un tveicīgi, mazliet to logu tomēr prasās atvērt. Ieelpojam dziļi svaiggaisu un strādājam! Rīt jau nedēļas nogale.

Gads Gads uz priekšu. Gads uz atpakaļ. Gads pa vidu. Gads ir daudz vai maz? Un 61 diena?

(turpinājums sekos)

Advertisements

2 thoughts on “Veselīgākas dzīvošanas izaicinājums (2. daļa)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s