2018.

Atnākot 2018. gadam, joprojām pārrunājam, ar entuziasmu testējam gada nogalē izvirzītos mērķus.

Ne visi sapņi piepildās tik ātri, kā vēlētos! Ne visi mērķi ir tik viegli sasniedzami, kā iepriekš cerēts! Ne visas uzvaras ir tik tuvu, ka var jau redzēt goda pjedestālu! Bet neskatoties uz to, ka vēlamā nākotne prasa laiku un nepadodoties neveiksmēm, kas acīmredzami vedina padoties, kā arī cilvēkiem, kas aiz savas skaudības, negribēšanas vai neticības, ne vienmēr sniedz labus padomus, es šodien izvēlos no sirds pieķerties savam mērķim! Smaidīt par to, kas vēl priekšā, pateikties par visu, kas līdz šim bijis. Un ik brīdi ticēt tam, ka priekšā ir ne tikai liels darbs, bet arī lieliski darba augļi!

Es šodien izvēlos no jauna apņemties ticēt, ka izsapņotie sapņi piepildās, izvirzītie mērķi ir sasniedzami un uzvaras ir tikai laika jautājums, jo tās noteikti ir tuvāk nekā vakar un aizvakar! Un es apņemos strādāt savu sapņu labā! Jo ticība un apņemšanās bez darbiem taču nav dzīva, nav pilnīga, vien tāda fantazēšana!

Svarīgais P.S. Lai neatņem drosmi nenovīdīgi cilvēki, ārējie apstākļi un notikumi, un domas par to, ka laiks iet, bet rezultātu nav. Ne rezultāts ir noteicošais, drīzāk jau efekts un atbalss, ko rada izdarītais un paveiktais! Es sev bieži atgādinu, ka daudzas varenas virsotnes tiek sasniegts ar maziem ikdienas darbiem, nogurdinošām (un it kā pat nevērtībām!) rutīnas aktivitātēm un neatlaidību!