Eiropā ir pilsētas, kuras, šķiet, radītas visiem gadalaikiem. Austrijas ceturtā lielākā pilsēta noteikti ir viena no gadalaiku maiņas mani padara vēl skaistāku pilsētām, kuru neierobežo temperatūras maiņas, saule vai lietus – tā vienmēr skan, ir gaumīga un neuzbāzīga. Vietējie reizēm mīl uzvilkt tautas tērpus, izejot savās ikdienas gaitās, zemnieku tirdziņš pilsētā ienes lauku un dārza smaržu, bet ielu strūklakas iepriecina ne tikai bērnus, kas cenšas tām tuvoties, nepalikdami slapji…. Un strūklaku šeit ir daudz, ap astoņdesmit! Jā, tā ir skaistā, noskaņu radošā, zilajā kalnu un miglas plīvurā ieskautā Alpu pērle – Zalcburga.
CEĻOJUMA PIEZĪMES
Ilgi gaidītajā atpūtas braucienā pa Bavārijas ārēm viss saplānots tik tālu, ka zināmi objekti, uz kuriem jādodas, bet tā kā rudenī laika apstākļi neparedzami, kuru dienu uz kurieni dosimies, lai paliek lēmums, ko pieņemsim uz vietas esot. Ar draudzeni beidzot esam savas darba un ikdienas gaitas saplānojušas tā, lai apciemotu mūsu kopējo draudzeni, kura dzīvo Vācijā.
Oktobris ir ļoti pateicīgs laiks ceļotājiem, īpaši jau Alpu virzienā – vēl ir salīdzinoši silts, bet lielās tūristu masas jau beigušas, taču slēpošanas sezona vēl nav sākusies. Nedaudz vairāk kā nedēļu ilgā atpūtas brauciena lokācijas vieta ir Minhenes piepilsēta, no kurienes ar S-bāņa un U-bāņa palīdzību nokļūt Zalcburgā ir ļoti vienkārši un samērā ātri, arī izdevīgā Partner-turp-atpakaļ-biļetes cena ir tik vilinoša, lai šādu iespēju neizmantotu.
Ar AirBalticMinhenē ielidojam 5. oktobra pēcpusdienā. Laiks ir patīkams – silts un saulains. Nākamajā dienā to sola vēl siltāku, tāpēc daudz nedomājot rītdienu paredzam Zalcburgai. Pienācis 6. oktobra rīts un jau laimīgi sēžam vilcienā un vērojam mūsu vagonā esošos. Publika dažāda, gan klasiski ģērbušies biroja cilvēki, gan tādi paši ceļotāji kā mēs, citi pat lielāki – ar lielajām mugursomām un koferiem. Ainavas pa vilciena logu ir bezgala iederīgas – tipiskas austriešu mājiņas ar piemājas puķu dārziem, tālumā kalni, daži ezeriņi… Baudām skaistumu un brīvdienas!
Pēc aptuveni 2 stundām jau esam klāt. Izkāpjot Zalcburgā, mūsu pirmais mērķis ir tūrisma birojs, kas atrodas turpat netālu, stacijas apkārtnē. Nonākot nelielajā biroja telpā, izcīnām pieeju pie kartēm un, starp daudzajiem mums līdzīgajiem, to iegūstot, steigšus dodamies uz pilsētas centra pusi… Izpētām, ka nākamais tuvākais tūrisma informācijas birojs atrodas Mocarta laukumā, pašā Zalcburgas centrā.
Ejot kļūst arvien karstāks. Kad esam nonākušas līdz centrā esošajam zemnieku tirgum, kur nopērkamas gan dārza veltes, kam nespējam pretoties (gardie āboli jau nopirkti un salikti somā), gan sieri, gaļa, maize, mūsu virsjakas un jaciņas tiek noģērbtas, jo ir +25C. Patiesi esam Zalcburgā! Ir pagājušas 24h, kopš izlidojām no Latvijas. To apcerot un pārdomājot, jau laimīgi esam nonākušas pie Mirabellas dārza. Sēžam uz soliņa, baudām apkārtni, ēdam zemniektirgū nopirkto un runājamies par to, cik tas ir brīnišķīgi – izmukt no Rīgas drēgnuma, lai šeit – rožu smaržas piepildītajā Zalcburgā, baudītu mieru, atpūtu un tvertu saules starus. Ir oktobra sākums, bet rozes šeit zied pilnā plaukumā, tumši sarkanas, smaržojošas un lielās platībās… Par to, ko savā Zalcburgas pastaigā redzējām, vairāk lasiet tālāk, zem virsraksta „KO REDZĒT UN APMEKLĒT ZALCBURGĀ”.
Savu ciemošanos Zalcburgā nemitīgi paildzinām, jo vilcieni Zalcburgu ar Minheni savieno ik pa stundai, bet Mocarta pilsētas šarms apbur pilnībā un vēl gribas ļauties atpūtnieciskai nesteidzībai un laiskām sarunām. Pirms došanās uz peronu vēl paspējam turpat netālu atrast pasta ēku, lai uz mājām nosūtītu Zalcburgā nopirkto pastkarti. Apkārt krēslo, bet nogurums tik patīkams. Minhenē nonākam ļoti vēlu… Esam nogurušas, laimīgas un iespaidīgi nosauļotiem deguniem… 🙂
PAR ZALCBURGU
Sālspils, tā tulkojumā skan Zalcburga, kas savu nosaukumu aizguvusi no baltā zelta, kas no netālu esošajām sāls raktuvēm tika transportēts pa Zalcahas upi. Pilsētu no visām pusēm ieskauj kalni, arī pati Zalcburga novietojusies starp diviem kalniem, Mūku un Kapuciešu, Zalcahas upes krastos. Zalcburga ir viena no atpazīstamākajām Eiropas kultūras pilsētām, un tas ne tikai tāpēc, ka šeit dzimis Volfgangs Amadejs Mocarts, bet arī tādēļ, ka mūzika, teātris un māksla pilsētā dzīvo joprojām – gan ik vasaru notiekošajā Zalcburgas mūzikas festivālā, gan daudzos mazākos, bet ne mazāk nozīmīgos mūzikas un mākslas notikumos. Piemēram katru gadu pilsētā tiek parādītas vismaz 200 lugas.
KO REDZĒT UN APMEKLĒT
Skats uz Zalcburgas cietoksni un vecpilsētu no Kapuciešu kalna. Lai gan kāpiens nav viegls un ātrs, tas ir interesants, jo ik pa laikam paveras citādāks skats, ir arī izvietotas speciālas skatu platformas. Ir arī vietas, kur apsēsties un atpūsties. Kāpjot augstāk, līkumojošajās un stāvajās ieliņās, var apmeklēt mazas baznīciņas un kapelas. Vēl tikai pietrūkst fonā skanošas Franča Šūberta mūzikas skanējums, jo tieši šeit – Zalcburgā, komponists esot iedvesmojies saviem skaņdarbiem.
Zalcburgas vecpilsēta. Vecpilsētas mazās ieliņas, amizantie veikaliņi, senlaicīgi un tautiski izkrāsotas māju fasādes, skatu uz augšu paceļot allaž mierpilni baltais cietoksnis, ziedi, zirgu pajūgi, baznīcas, klosteri. Arī Mocarts ir klātesošs – skatlogos un vitrīnās redzamas Mocarta ģīmetni rotājošas šokolādes konfektes, dažādu veidu un lielumu liķiera pudelītes, arī atslēgu piekariņi, pildspalvas un kalendāri pieejami Mocarta zīmē, protams, arī plašs CD piedāvājums ar Mocarta mūziku no visas pasaules. Vērts apmeklēt arī eglīšu rotājumu veikalu, kur viss pārdošanā esošais tik trausls, grezns, spīdošs un patiesi daudzi rotājumi ir reti gaumīgi. Arī “Mūzikas skaņu” aura jūtama visapkārt – gan plakāti un aicinājumi uz “Mūzikas skaņu” tūri, gan pastkartes ar kadriem no filmas, kas uzņemta tieši Zalcburgā un tās apkārtnē.
Mirabellas pils un dārzs. Tajā redzams viss baroka stila košums – terases, dažādas marmora skulptūras, strūklakas un, protams, puķes, krūmi, ļoti daudz rožu. Jāpiemin, ka tieši šī vieta ir ļoti bieži izmantota laulību ceremonijām.
Zalcburgas katedrāle. Katedrāle celta 17. gadsimtā, baroka stilā, iespējams pat uz ļoti senas romāņu katedrāles pamatiem. Tā ir liela, cēla un smaržo pēc lielas pasaules vēstures grāmatas. Katedrāles torņi tik labi redzami, ka tos nepamanīt ir neiespējami. Ikdienas steiga pagaist ieejot tās mūros. Apjaušot Zalcburgas Doma varenībā apslēpto, šķiet pagātnes elpa kļūst dzīva arī mūsdienu cilvēkam. Pārdomas mūžsenās un dzīvi virzošās – Ticība. Cerība. Mīlestība.
Hoenzalcburgas pils jeb cietoksnis. Baltais pilsētas sargs, kā to gribas ar apbrīnu un cieņu dēvēt, jau gandrīz 1000 gadus rāmi noraugās mazajās ieliņās, baznīcu torņos un pilsētnieku rosīgajā ikdienā. Sākotnēji tas tika uzcelts kā koka nocietinājums, bet jau neilgi pēc tam tas pārtapa par stabilu akmens mūri. Jāpiemin, ka Baltais pilsētas sargs ar savu 250 m garumu un 150 m platumu ir viena no lielākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku būvēm Eiropā.
Cietoksnī izvēlamies doties arī piedāvātajā ekskursijā. Tā notiek ar audio gida palīdzību, ir ne tikai iespēja apskatīt dažādas iekštelpas un daudz vairāk uzzināt par pilsētas un cietokšņa vēsturi, bet, nonākot uz īpašas platformas, tiek piedzīvoti lieliski mirkļi – no augstākā punkta vērot un nofotografēt Zalcburgu, ap to esošos kalnus un ielejas. Arī cietokšņa iekšpagalms ir skaists un kopts – sajūtas tajā kā citā karaļvalstī nonākot, jā – tieši karaļvalstī…
Augšā un lejā var nokļūt ar funikulieri, izvēloties maksāt pat turp-atpakaļ biļeti vai viena ceļa biļeti. Jāpiebilst, ka lai tiktu iekšā pašos cietokšņa mūros, arī ir jāpērk biļete (biļetes cenā ir iekļauts arī funikulieris lejup), kaut neizvēlies paša cietokšņa (muzeja) apmeklējumu.
NĀKAMAJAM BRAUCIENAM
Gribētos nokļūt Zalcburgā ziemā, kad viss ir balts un pilsētas Ziemassvētku tirdziņš, kas dēvēts par vienu no krāšņākajiem Eiropā, sasildītu ar gaisotni, senajām Ziemassvētku dziesmām, karstvīnu un piparkūkām, ielu vijolniekiem un sniegpārslām, kas nepavisam nav aukstas.
Taču kādas siltas un saulainas vasaras dienas vēlētos pavadīt izstaigājot nepilnus desmit kilometrus attālo Hellbrunnas pili un parku, kā arī doties ekskursijā pa „Mūzikas skaņas” pēdām un noteikti apmeklēt Zalcburgas festivālu. Arī pievērsties Mocarta dzīves stāsta daļai, kas aizvadīta tieši šajā baroka pilsētā, būtu interesanti. Bet to citreiz!
Arī Zalcburgas apkārtnē tiek piedāvāti dažādi interesanti maršruti. Pētot tūrisma informāciju un citu ceļotāju ieteikumus, saprotu, ka šie daži apskates maršruti interesētu arī mani:
– Hallein – vēsturiska mazpilsēta, kurā var apskatīt vienas no pasaulē vecākajām sāls raktuvēm.
– Bertchesgaden – pilsētiņa Vācijā, kurā apskatāms dziļš, ledāju veidots ezers Königssee, kas tiek uzskatīts par tīrāko ezeru Vācijā. Turpat netālu atrodas arī Hitlera vasaras namiņš „Ērgļa ligzda” no kuras paveras skaistas kalnu ainavas. Šajā braucienā uz „Ērgļa ligzdu” gan apzināti nedevāmies, tā vietā izvēlējāmies citus kalnu skatus.
Vairāk par Zalcburgu var izlasīt grāmatā „100 pasaules skaistākās pilsētas”, kur Zalcburgu raksturo virsraksts „Zem baroka zīmes”. Šo grāmatu iesaku ikvienam ceļojummīlim – smelsieties daudz jaunu iedvesmu nākamajiem ceļojumiem, un ļoti iespējams, uzzināsiet arī daudz jauna par tām pilsētām, kurās ir būts līdz šim.
Eiropā ir pilsētas, kuras, šķiet, radītas visiem gadalaikiem. Austrijas ceturtā lielākā pilsēta noteikti ir viena no gadalaiku maiņas mani padara vēl skaistāku pilsētām, kuru neierobežo temperatūras maiņas, saule vai lietus – tā vienmēr skan, ir gaumīga un neuzbāzīga. Vietējie reizēm mīl uzvilkt tautas tērpus, izejot savās ikdienas gaitās, zemnieku tirdziņš pilsētā ienes lauku un dārza smaržu, bet ielu strūklakas iepriecina ne tikai bērnus, kas cenšas tām tuvoties, nepalikdami slapji…. Un strūklaku šeit ir daudz, ap astoņdesmit! Jā, tā ir skaistā, noskaņu radošā, zilajā kalnu un miglas plīvurā ieskautā Alpu pērle – Zalcburga.
CEĻOJUMA PIEZĪMES
Ilgi gaidītajā atpūtas braucienā pa Bavārijas ārēm viss saplānots tik tālu, ka zināmi objekti, uz kuriem jādodas, bet tā kā rudenī laika apstākļi neparedzami, kuru dienu uz kurieni dosimies, lai paliek lēmums, ko pieņemsim uz vietas esot. Ar draudzeni beidzot esam savas darba un ikdienas gaitas saplānojušas tā, lai apciemotu mūsu kopējo draudzeni, kura dzīvo Vācijā.
Oktobris ir ļoti pateicīgs laiks ceļotājiem, īpaši jau Alpu virzienā – vēl ir salīdzinoši silts, bet lielās tūristu masas jau beigušas, taču slēpošanas sezona vēl nav sākusies. Nedaudz vairāk kā nedēļu ilgā atpūtas brauciena lokācijas vieta ir Minhenes piepilsēta, no kurienes ar S-bāņa un U-bāņa palīdzību nokļūt Zalcburgā ir ļoti vienkārši un samērā ātri, arī izdevīgā Partner-turp-atpakaļ-biļetes cena ir tik vilinoša, lai šādu iespēju neizmantotu.
Ar AirBaltic Minhenē ielidojam 5. oktobra pēcpusdienā. Laiks ir patīkams – silts un saulains. Nākamajā dienā to sola vēl siltāku, tāpēc daudz nedomājot rītdienu paredzam Zalcburgai. Pienācis 6. oktobra rīts un jau laimīgi sēžam vilcienā un vērojam mūsu vagonā esošos. Publika dažāda, gan klasiski ģērbušies biroja cilvēki, gan tādi paši ceļotāji kā mēs, citi pat lielāki – ar lielajām mugursomām un koferiem. Ainavas pa vilciena logu ir bezgala iederīgas – tipiskas austriešu mājiņas ar piemājas puķu dārziem, tālumā kalni, daži ezeriņi… Baudām skaistumu un brīvdienas!
Pēc aptuveni 2 stundām jau esam klāt. Izkāpjot Zalcburgā, mūsu pirmais mērķis ir tūrisma birojs, kas atrodas turpat netālu, stacijas apkārtnē. Nonākot nelielajā biroja telpā, izcīnām pieeju pie kartēm un, starp daudzajiem mums līdzīgajiem, to iegūstot, steigšus dodamies uz pilsētas centra pusi… Izpētām, ka nākamais tuvākais tūrisma informācijas birojs atrodas Mocarta laukumā, pašā Zalcburgas centrā.
Ejot kļūst arvien karstāks. Kad esam nonākušas līdz centrā esošajam zemnieku tirgum, kur nopērkamas gan dārza veltes, kam nespējam pretoties (gardie āboli jau nopirkti un salikti somā), gan sieri, gaļa, maize, mūsu virsjakas un jaciņas tiek noģērbtas, jo ir +25C. Patiesi esam Zalcburgā! Ir pagājušas 24h, kopš izlidojām no Latvijas. To apcerot un pārdomājot, jau laimīgi esam nonākušas pie Mirabellas dārza. Sēžam uz soliņa, baudām apkārtni, ēdam zemniektirgū nopirkto un runājamies par to, cik tas ir brīnišķīgi – izmukt no Rīgas drēgnuma, lai šeit – rožu smaržas piepildītajā Zalcburgā, baudītu mieru, atpūtu un tvertu saules starus. Ir oktobra sākums, bet rozes šeit zied pilnā plaukumā, tumši sarkanas, smaržojošas un lielās platībās… Par to, ko savā Zalcburgas pastaigā redzējām, vairāk lasiet tālāk, zem virsraksta „KO REDZĒT UN APMEKLĒT ZALCBURGĀ”.
Savu ciemošanos Zalcburgā nemitīgi paildzinām, jo vilcieni Zalcburgu ar Minheni savieno ik pa stundai, bet Mocarta pilsētas šarms apbur pilnībā un vēl gribas ļauties atpūtnieciskai nesteidzībai un laiskām sarunām. Pirms došanās uz peronu vēl paspējam turpat netālu atrast pasta ēku, lai uz mājām nosūtītu Zalcburgā nopirkto pastkarti. Apkārt krēslo, bet nogurums tik patīkams. Minhenē nonākam ļoti vēlu… Esam nogurušas, laimīgas un iespaidīgi nosauļotiem deguniem… 🙂
PAR ZALCBURGU
Sālspils, tā tulkojumā skan Zalcburga, kas savu nosaukumu aizguvusi no baltā zelta, kas no netālu esošajām sāls raktuvēm tika transportēts pa Zalcahas upi. Pilsētu no visām pusēm ieskauj kalni, arī pati Zalcburga novietojusies starp diviem kalniem, Mūku un Kapuciešu, Zalcahas upes krastos. Zalcburga ir viena no atpazīstamākajām Eiropas kultūras pilsētām, un tas ne tikai tāpēc, ka šeit dzimis Volfgangs Amadejs Mocarts, bet arī tādēļ, ka mūzika, teātris un māksla pilsētā dzīvo joprojām – gan ik vasaru notiekošajā Zalcburgas mūzikas festivālā, gan daudzos mazākos, bet ne mazāk nozīmīgos mūzikas un mākslas notikumos. Piemēram katru gadu pilsētā tiek parādītas vismaz 200 lugas.
KO REDZĒT UN APMEKLĒT
Skats uz Zalcburgas cietoksni un vecpilsētu no Kapuciešu kalna. Lai gan kāpiens nav viegls un ātrs, tas ir interesants, jo ik pa laikam paveras citādāks skats, ir arī izvietotas speciālas skatu platformas. Ir arī vietas, kur apsēsties un atpūsties. Kāpjot augstāk, līkumojošajās un stāvajās ieliņās, var apmeklēt mazas baznīciņas un kapelas. Vēl tikai pietrūkst fonā skanošas Franča Šūberta mūzikas skanējums, jo tieši šeit – Zalcburgā, komponists esot iedvesmojies saviem skaņdarbiem.
Zalcburgas vecpilsēta. Vecpilsētas mazās ieliņas, amizantie veikaliņi, senlaicīgi un tautiski izkrāsotas māju fasādes, skatu uz augšu paceļot allaž mierpilni baltais cietoksnis, ziedi, zirgu pajūgi, baznīcas, klosteri. Arī Mocarts ir klātesošs – skatlogos un vitrīnās redzamas Mocarta ģīmetni rotājošas šokolādes konfektes, dažādu veidu un lielumu liķiera pudelītes, arī atslēgu piekariņi, pildspalvas un kalendāri pieejami Mocarta zīmē, protams, arī plašs CD piedāvājums ar Mocarta mūziku no visas pasaules. Vērts apmeklēt arī eglīšu rotājumu veikalu, kur viss pārdošanā esošais tik trausls, grezns, spīdošs un patiesi daudzi rotājumi ir reti gaumīgi. Arī “Mūzikas skaņu” aura jūtama visapkārt – gan plakāti un aicinājumi uz “Mūzikas skaņu” tūri, gan pastkartes ar kadriem no filmas, kas uzņemta tieši Zalcburgā un tās apkārtnē.
Mirabellas pils un dārzs. Tajā redzams viss baroka stila košums – terases, dažādas marmora skulptūras, strūklakas un, protams, puķes, krūmi, ļoti daudz rožu. Jāpiemin, ka tieši šī vieta ir ļoti bieži izmantota laulību ceremonijām.
Zalcburgas katedrāle. Katedrāle celta 17. gadsimtā, baroka stilā, iespējams pat uz ļoti senas romāņu katedrāles pamatiem. Tā ir liela, cēla un smaržo pēc lielas pasaules vēstures grāmatas. Katedrāles torņi tik labi redzami, ka tos nepamanīt ir neiespējami. Ikdienas steiga pagaist ieejot tās mūros. Apjaušot Zalcburgas Doma varenībā apslēpto, šķiet pagātnes elpa kļūst dzīva arī mūsdienu cilvēkam. Pārdomas mūžsenās un dzīvi virzošās – Ticība. Cerība. Mīlestība.
Hoenzalcburgas pils jeb cietoksnis. Baltais pilsētas sargs, kā to gribas ar apbrīnu un cieņu dēvēt, jau gandrīz 1000 gadus rāmi noraugās mazajās ieliņās, baznīcu torņos un pilsētnieku rosīgajā ikdienā. Sākotnēji tas tika uzcelts kā koka nocietinājums, bet jau neilgi pēc tam tas pārtapa par stabilu akmens mūri. Jāpiemin, ka Baltais pilsētas sargs ar savu 250 m garumu un 150 m platumu ir viena no lielākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku būvēm Eiropā.
Cietoksnī izvēlamies doties arī piedāvātajā ekskursijā. Tā notiek ar audio gida palīdzību, ir ne tikai iespēja apskatīt dažādas iekštelpas un daudz vairāk uzzināt par pilsētas un cietokšņa vēsturi, bet, nonākot uz īpašas platformas, tiek piedzīvoti lieliski mirkļi – no augstākā punkta vērot un nofotografēt Zalcburgu, ap to esošos kalnus un ielejas. Arī cietokšņa iekšpagalms ir skaists un kopts – sajūtas tajā kā citā karaļvalstī nonākot, jā – tieši karaļvalstī…
Augšā un lejā var nokļūt ar funikulieri, izvēloties maksāt pat turp-atpakaļ biļeti vai viena ceļa biļeti. Jāpiebilst, ka lai tiktu iekšā pašos cietokšņa mūros, arī ir jāpērk biļete (biļetes cenā ir iekļauts arī funikulieris lejup), kaut neizvēlies paša cietokšņa (muzeja) apmeklējumu.
NĀKAMAJAM BRAUCIENAM
Gribētos nokļūt Zalcburgā ziemā, kad viss ir balts un pilsētas Ziemassvētku tirdziņš, kas dēvēts par vienu no krāšņākajiem Eiropā, sasildītu ar gaisotni, senajām Ziemassvētku dziesmām, karstvīnu un piparkūkām, ielu vijolniekiem un sniegpārslām, kas nepavisam nav aukstas.
Taču kādas siltas un saulainas vasaras dienas vēlētos pavadīt izstaigājot nepilnus desmit kilometrus attālo Hellbrunnas pili un parku, kā arī doties ekskursijā pa „Mūzikas skaņas” pēdām un noteikti apmeklēt Zalcburgas festivālu. Arī pievērsties Mocarta dzīves stāsta daļai, kas aizvadīta tieši šajā baroka pilsētā, būtu interesanti. Bet to citreiz!
Arī Zalcburgas apkārtnē tiek piedāvāti dažādi interesanti maršruti. Pētot tūrisma informāciju un citu ceļotāju ieteikumus, saprotu, ka šie daži apskates maršruti interesētu arī mani:
– Salzkammergut un Bad Ischl – kūrortu apgabali ar elpu aizraujošiem Alpu pļavu skatiem.
– Hallein – vēsturiska mazpilsēta, kurā var apskatīt vienas no pasaulē vecākajām sāls raktuvēm.
– Bertchesgaden – pilsētiņa Vācijā, kurā apskatāms dziļš, ledāju veidots ezers Königssee, kas tiek uzskatīts par tīrāko ezeru Vācijā. Turpat netālu atrodas arī Hitlera vasaras namiņš „Ērgļa ligzda” no kuras paveras skaistas kalnu ainavas. Šajā braucienā uz „Ērgļa ligzdu” gan apzināti nedevāmies, tā vietā izvēlējāmies citus kalnu skatus.
Vairāk par Zalcburgu var izlasīt grāmatā „100 pasaules skaistākās pilsētas”, kur Zalcburgu raksturo virsraksts „Zem baroka zīmes”. Šo grāmatu iesaku ikvienam ceļojummīlim – smelsieties daudz jaunu iedvesmu nākamajiem ceļojumiem, un ļoti iespējams, uzzināsiet arī daudz jauna par tām pilsētām, kurās ir būts līdz šim.
TŪRISMA INFORMĀCIJA – http://www.salzburg.info/en
Ja ir būts Zalcburgā, labprāt lasīšu arī Tavus pilsētmirkļus un iespaidus. Pastāsti tos, rakstot komentāros.
Share this:
Like this: